Rudens dārzā darbu netrūkst, un viens no svarīgākajiem ir koku apgriešana. Taču tiklīdz rokās paņem zāģi, rodas galvenais jautājums: kad kokiem šo procedūru labāk pārdzīvot — rudenī vai pavasarī?
Kā apgriezt droši un bez stresa augam
Galvenais princips — nejaukties ar koka dabisko ritmu. Augam jādod iespēja pašam sagatavoties ziemai: jaunajiem dzinumiem ir jānobriest, lai tie neciestu no sala un saglabātu dzīvotspēju līdz pavasarim.
Dienvidu reģionos, kur vasara ir gara un silta, augi saglabā aktīvu augšanu gandrīz līdz rudenim. Tāpēc tur apgriešanu veic ne tikai rudenī, bet arī vasarā — maijā un jūnijā. Šajā laikā labi redzamas vājas, bojātas vai kaitīgi skarti zari, kā arī pārauguši dzinumi, kurus var saīsināt, nekaitējot kokam. Šāda apgriešana uzlabo vainaga formu un gaisa cirkulāciju, palīdz augam labāk nogatavoties un saglabāt spēku nākamajai sezonai.
Dienvidos rudens un pat ziemas apgriešana ir droša, jo tur nav stipru salu, un koksne necieš. Savukārt pavasarī ir īss, bet ļoti jutīgs periods — apmēram divas līdz trīs nedēļas no pumpuru ziedēšanā līdz to atvēršanai. Šajā laikā sulu kustība kokā ir visaktīvākā, un svaigi griezumi sāk “raudāt”, zaudējot spēku. Kad parādās lapas, procesi stabilizējas, un tad griešana vairs nav kaitīga.
Tādējādi dienvidu platuma grādos apgriešanu var veikt gandrīz visu gadu, izņemot aprīli, jūliju, augustu un septembri. Vēla vasaras apgriešana var izraisīt jaunu dzinumu augšanu, kas līdz ziemai nepaspēs nobriest un var aizsalt.
Savukārt kur vasara ir īsa, bet ziemas — garas un aukstas, pieeja ir citāda. Šeit koki aug lēnāk, tāpēc tos apgriež ne katru gadu, bet reizi divos gados. Rudens apgriešana šajos apstākļos var vājināt koku, jo retāks vainags mazāk aizsargā no sala un vējiem. Tāpēc visdrošākais variants ir agrs pavasaris, kad vēl nav sākusies sulu kustība un gaisa temperatūra ir virs nulles.
Lasi vēl: Es atteicos no malkas un nenožēloju: tagad pirts kurināšana ir vieglāka, tīrāka un lētāka
Kā ērtāk pašam dārzniekam
Ir arī praktiska puse šim jautājumam. Rudenī dārzā parasti ir mazāk steigas, bet pavasarī sākas īsts darbu maratons — stādu pārstādīšana, sēšana, ravēšana, pļaušana, dobes un siltumnīcas. Tāpēc daudzi dārzkopji dod priekšroku rudens apgriešanai, jo tā ļauj nesteidzīgi sakopt dārzu un sagatavot kokus ziemai, kamēr vēl nav pavasara drudža.
Apgrieztos zarus rudenī var uzreiz pārstrādāt šķeldā vai mulčā un izklāt zem kokiem, krūmiem vai uz dobes. Ziemas un agrā pavasara laikā šī organika daļēji sadalās, bagātinot augsni ar barības vielām un samazinot slimību ierosinātāju daudzumu. Līdz maijam tā kļūst par dabisku mēslojumu un aizsargkārtu saknēm, palīdzot saglabāt mitrumu un siltumu.
Kas attiecas uz vīnogulājiem
Ar vīnogām viss ir vienkārši — rudens apgriešana ir obligāta. Bez tās vīnogulājus nevar kārtīgi apsegt ziemai. Darbus veic pēc pirmajām vieglajām salnām, atstājot aptuveni trešdaļu lieko pumpuru — drošības rezervi pret iespējamu apsalšanu. Pavasarī liekie dzinumi tiek izgriezti, lai sabalansētu krūma augšanu un ražu.
Svarīgi atcerēties
Apgriešanas laiks ir atkarīgs gan no klimata, gan no paša dārznieka iespējām.
Apgriešanu var veikt gandrīz visu gadu, izvairoties no karstākajiem mēnešiem.
labākais laiks ir agrā pavasarī, kad koki vēl “guļ”.
Rudenī, kad galvenie darbi dārzā jau pabeigti, ir ideāls brīdis pārskatīt vainagus, noņemt liekos dzinumus un sagatavot augus nākamajai sezonai.
Lasi vēl: Laistu savas orhidejas ar sava mīļākā dzēriena paliekām — un tās zied ilgāk nekā pēc veikalā nopērkamajiem mēslojumiem
Neatkarīgi no laika un vietas galvenais noteikums paliek nemainīgs — negriezt bez mērķa. Katram griezumam jābūt pamatotam: vai tas uzlabo vainagu, novērš slimības, vai palīdz kokam elpot un augt veselīgāk. Tikai tad apgriešana kļūs nevis par stresu augam, bet par dabisku atjaunošanās procesu, kas nodrošina bagātīgu ziedēšanu un augļu ražu nākamajos gados.
